Projekts ARTSS veicina kopējā Ministru kabineta izsludinātā projekta mērķa sasniegšanu - ekonomiskās darbības un sociālās dzīves ātra atjaunošana, kā arī iedzīvotāju izglītošana par COVID-19 apturēšanu un sekām, piemēram, kiberdraudiem un būtisku servisu traucējumiem.
Papildus rezultāti:
- Rekomendācijas normatīvo aktu grozījumiem veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes vadībai;
- Izvērtējums par jaunu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu izmantošanas potenciālu uzņēmējdarbības sektorā krīzes / pēckrīzes apstākļos;
- IKT rīks studenta izaugsmes pārraudzīšanai un iespējamo risku diagnozticēšanai;
- Priekšlikumi mācību alaītikas monitoringam augstākajā izglītībā.
Rezultātu kopsavilkums
Valsts pētījumu programmas Covid-19 seku mazināšanai ietvaros Rīgas Tehniskās universitāte kopā ar partneriem no Latvijas Universitātes, Vidzemes Augstskolas, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Liepājas Universitātes no 2020. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim īstenoja projektu “ARTSS: Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem”. Projekta mērķis ir izstrādāt metodi un tehnoloģisko risinājumu digitālo pakalpojumu dinamiskai pielāgošanai krīzes situācijām.
Projektā tika izstrādāta spējorientēta ARTSS digitālo pakalpojumu projektēšanas un nodrošināšanas metode (https://artss.rtu.lv/lv/node/91). Tā paredz strukturētu pakalpojuma mērķu, izpildes rādītāju, konteksta, kā arī drošības un noturības pielāgojumu attēlošanu spējas modeļa viedā. Spējas raksturo uzņēmuma varēšanu un kapacitāti sasniegt organizācijas mērķus mainīgos kontekstuālos apstākļos. Modelis palīdz izprast drošības un noturības izaicinājumus un to risināšanā izmantojamo datu savstarpējās atkarības. Tā mašīnlasāmo reprezentāciju izmanto par ieejas informāciju digitālo pakalpojumu un to digitālo dvīņu izstrādei.
ARTSS metodes sekmīgai izmantošanai projektā ir izstrādāts ARTSS rīku komplekts, kas ietver tīmeklī bāzētu modelēšanas rīku, šablonu repozitoriju un digitālo dvīņu veidošanas satvaru (https://artss.rtu.lv/lv/rezultati/artss-riku-komplekts). Modelēšanas rīks ļauj sagatavot grafiskus spēju modeļus, kurus izmantoti drošu un noturīgu servisu projektēšanai. Šablonu repozitorijā strukturētā veidā tiek definē risinājums drošu un noturīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Pakalpojumu izstrādes un darbināšanas laikā atbilstoši drošības un noturības mērķiem un pakalpojuma kontekstam tajā ir iespējams meklēt atkārtoti izmantojamus risinājumus. Šablonu repozitorijs ir integrēts ar modelēšanas rīku. Digitālā dvīņa veidošanas satvars nodrošina digitālo pakalpojumu digitālo dvīņu izstrādi. Digitālais dvīnis ir pakalpojuma kontrolei un analīzei izmantojams attēlojums virtuālajā vidē. Tas ietver pakalpojuma izpildes rādītāju pārraudzību, pakalpojuma vizualizēšanu un imitācijas modelēšanu, lai izpētītu pakalpojuma uzvedību ārkārtas situācijās.
ARTSS metode un rīku komplekts ir izmantoti četru lietošanas gadījumu analīzei organizāciju datortīklu, telemedicīnas, attālinātā darba un mobilitātes jomās.
Drošo datortīklu gadījumam ir tiek izstrādāts risinājums drošības draudu identificēšanai un novēršanai datortīklos ar jaukta režīma drošības pārvaldību jeb skolas/universitātes teritorijas tīklos (“campus area network” angļu val.). Šāda veida datortīklos ir jāsabalansē drošības draudu novērtēšana un plašas pieejamības nodrošināšana. Drošības apdraudējumu identificēšanai tiek izmantotas automātiskas procedūras un rīki, kas analīzē datortīkla datu plūsmu, salīdzina aktivitātes ar zināmo ļaunatūru uzvedības paraugiem un izmanto mašīnmācīšanos iepriekš nezināmu apdraudējumu atklāšanai. Apdraudējumu analīzei izstrādāts aģentorientēts simulācijas modelis, kas saņem reāllaik informāciju par apdraudējumiem datortīklā, atspoguļo esošo situāciju rādītāju paneļa veidā un ļauj izvēlēties piemērotāko apdraudējumu novēršanas politiku. Eksperimentos ar digitālo dvīni ir noskaidrots, ka lietotāju informēšana un rekomendāciju sniegšana par apdraudējumu novēršanu ir efektīvs līdzeklis drošības incidentu risināšanai, izmantojot atbilstošus informēšanas kanālus.
Telemedicīnas pakalpojumu attīstīšanai ir nepieciešams izveidot mobilo lietotni, kur personai ir ar pieejami visi savi e-Veselības dati, veidot valstī vienotu Medicīnas saziņas lietotni un pēc MSL ieviešanas liegt ārstiem un pacientiem lietot citus saziņas rīkus medicīnas informācijas pārsūtīšanai, kuri nav domāti medicīnas informācijas pārsūtīšanai un kuru informācijas glabāšana garantēti neatrodas Eiropas Savienībā. Projektā veiktā eksperimentālā analīze liecina, ka daļai populāru saziņas rīku nav iespējams viennozīmīgi identificēt datu pārsūtīšanas ceļus. Attālinātā darba lietošanas gadījuma izpētes rezultātā ir noskaidroti faktori, kas ietekmē attālinātā darba efektivitāti, un veicamie pasākumi efektivitātes uzlabošanai. Efektīvai attālinātā darba nodrošināšanai uzņēmumam ir nepieciešamas komunikācijas nodrošināšanas, komunikācijas elastīguma, apdraudējumu pārvaldības, datu drošības un pieejamības, kā arī risku novērtēšanas spējas. Attālināta darba komunikācijas rīka prototips ir pieejams vietnē https://www.devpage.lv. Attālināto pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošanai ir nepieciešamas uzlabot telpisko un mobilitātes datu pieejamību.
Mobilitātes lietošanas gadījumā ir izpētīta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana, lai nodrošinātu sociālās distancēšanās prasības. Tajā ir izstrādāts sabiedriskā transporta kavēšanās laika prognozēšanas serviss, kas ļauj praktiski novērtēt atvērto datu, 5G, IoT un GPS tehnoloģiju lomu krīzes situāciju risināšanai (https://artss.rtu.lv/dashboard/arrival-prediction). Izmantojot reāllaika datus par sabiedriskā transporta atrašanās vietu, tiek prognozēts tā ierašanās laiks. Novērošanas kameru anonimizētus datus izmanto cilvēku skaitu noteikšanai pieturvietās. Šo informāciju var izmantot, lai sniegtu rekomendācijas par rīcību sociālās distancēšanās prasību ievērošanai. Servisu papildina digitālais dvīnis, kas ir balstīts uz sistēmas dinamikas modelēšanas principiem un ļauj noteikt krīzes situācijas ietekmi uz mobilitātes servisu nodrošināšanu.
Projekta rezultātā ir sagatavotas 11 zinātniskās publikācijas, divas atvērto datu kopas, ARTSS modelēšanas rīks, drošu un noturīgu servisu nodrošināšanas šablonu repozitorijs, servisu digitālie dvīņi un ARTSS-EDU mācīšanās analītikas metode. Projekta īstenošanā piedalījās 16 studējošie un 6 jaunie zinātnieki. Izpētes novērojumi un secinājumi ir apkopoti rīcībpolitikas rekomendāciju veidā, kas ir iesniegtas valsts pārvaldes institūcijām, lai varētu risināt COVID-19 izraisītās ārkārtas situācijas problēmas.
